Valsts ieņēmumu dienests turpina nepārtraukti veikt auditu fiziskajām personām, kuras, pārdodot nekustamo īpašumu, nedeklarē to vai deklarējot nesamaksā nodokļu summas, ko VID ieskatā personām vajadzētu

Ir jāzina tas, ka pārdodot nekustamo īpašumu ir jāizvērtē nepieciešamību maksāt nodokli no kapitāla pieauguma.

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.punkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).

Proti viena no iespējām, ko likums dod ir iespēja nemaksāt nodokli pārdodot nekustamo nekūstamo īpašumu, ja tas ir bijis personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas nekustamais īpašums ir bijis personas deklarētā dzīvesvieta.

Iemesls, kāpēc VID veic nodokļu uzskaites sakarā ar nekustamā īpašuma pārdošanu it tāds, ka VID sistēmā, pamatojoties uz Zemesgrāmatas sniegto informāciju, parādās, ka persona ir pārdevusi nekūstamo īpašumu, kas bijis tās īpašumā mazāk par 60 mēnešiem un bijis personas deklarētā dzīvesvieta mazāk par 12 mēnešiem.

Veicot auditu, VID ņem vērā tikai Zemesgrāmatas sniegto informāciju un par nekustamā īpašuma iegūšanas dienu VID uzskata dienu, kad īpašums ir bijis reģistrētas Zemesgrāmatā. Šo nostāju VID uzspiež personām, kurām tiek veikts audits un datu atbilstības pārbaudes, kā rezultātā personas nezin un nepieļauj iespēju, ka pastāv alternatīvie īpašuma tiesību apliecinošie fakti.

Pēdējos gadus tiesu praksē atzīst, ka par nekustamā īpašuma iegādes dienu ne vienmēr tiek uzskatīta diena, kad īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu tiek reģistrētas Zemesgrāmatā, pastāv alternatīvie īpašuma tiesības apstiprinošie varianti. Piemēram, persona ir mantojusi nekustamo īpašumu vairākus gadus pirms tas tika ierakstīts Zemesgrāmatā uz mantotāja vārdā un kopš mantošanas dienas ir dzīvojusi mantotajā īpašumā. Līdzīgu piemēru ir daudz, tomēr parastais iedzīvotājs tiesu praksi nepēta un nezin, ka pastāv citas pieejas, kā atrisināt problēmas ar nodokli no kapitāla pieauguma. Diemžēl VID, neinformējot pārbaudāmās personas par aktuālo tiesu praksi, šādas iespējas auditos un datu atbilstības pārbaudēs nedod.