Nodoklis no kapitāla pieauguma. Nekūstamā īpašuma pārdošana.

Valsts ieņēmumu dienests turpina nepārtraukti veikt auditu fiziskajām personām, kuras, pārdodot nekustamo īpašumu, nedeklarē darījumu vai deklarējot nesamaksā nodokļus.

Pārdodot nekustamo īpašumu ir jāizvērtē nepieciešamību maksāt nodokli no kapitāla pieauguma. Kapitāla pieauguma nodokli nav jāmaksā sakarā ar katra nekustamā īpašuma pārdošanu. 

Likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 33.punkts nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).

Viena no iespējām, ko likums dod ir – nemaksāt nodokli pārdodot nekustamo nekūstamo īpašumu, ja tas ir bijis personas īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas nekustamais īpašums ir bijis personas deklarētā dzīvesvieta.

Veicot auditu, VID ņem vērā tikai Zemesgrāmatas sniegto informāciju. Par nekustamā īpašuma iegūšanas dienu VID uzskata dienu, kad īpašums ir bijis reģistrētas Zemesgrāmatā. Tomēr praksē mēdz būt savādāk. Rezultātā starp VID un pārbaudāmām personām rodas domstarpības par šo faktu, kas būtiski ietekmē pārbaudes rezultātu. 

Pēdējos gadus tiesu praksē atzīst, ka par nekustamā īpašuma iegādes dienu ne vienmēr tiek uzskatīta diena, kad īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu tiek reģistrētas Zemesgrāmatā, pastāv alternatīvas. Šāda alternatīva ir saskatāma nekustamā īpašuma mantošanas procesā. Piemēram, persona ir mantojusi nekustamo īpašumu vairākus gadus pirms tas tika ierakstīts Zemesgrāmatā uz mantotāja vārdā un kopš mantošanas dienas ir dzīvojusi mantotajā īpašumā. Šādā gadijumā par nekustamā īpašuma iegādes dienu ir uzskatāma diena, kad nekustamais īpašums iegūts mantošanas ceļā, neatkarīgi no dienas, kad nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā.

Tas pats ir attiecināms uz dzīvesvietas deklarēšanas faktu. Par dzīvesvietas deklarēšanas dienu nav uzskatāma vienīgi tā diena, kad Jūs faktiski deklarējāt savu dzīvesvietu sev piederošā nekustamajā īpašumā. 

Ņemiet šos apstākļus vērā, kad iesniedzat gada ienākuma deklarāciju sakarā ar sev piederošā nekustamā īpašuma pārdošanu vai kad VID uzsāk pārbaudes sakarā ar iepriekš minēto apstākli.