Lietas būtība.
VID izdeva rīkojumu, ar kuru uzlika pienākumu uzņēmumam X iemaksāt valsts budžetā maksājumus, kas uzņēmumam Y pienākās no uzņēmuma X. Faktiski VID apķīlāja uzņēmuma Y naudas līdzekļus, kas atradās/varēja atrasties uzņēmuma X bankas kontā.
Uzņēmums X ignorēja VID rīkojumu, nepārskaitīja naudu valsts budžetā, bet uzņēmumam Y pienākošos naudas līdzekļus pārskaitīja uzņēmumam Y.
Rezultātā Valsts ieņēmumu dienests pieņēma lēmumu ar kuru apturēja uzņēmuma X saimniecisko darbību, jo VID rīkojums netika izpildīts.
Saskaņā ar VID lēmumu par uzņēmuma X saimnieciskās darbības apturēšanu uzņēmums X, neizpildot VID rīkojumā ietverto prasību – iemaksāt valsts budžetā maksājumus, kas uzņēmumam Y pienākās no uzņēmuma X, izvairījās no nodokļu maksāšanas. Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, saskaņā ar likuma par “Par nodokļiem un nodevām” 34.1panta pirmās daļas 2.punktu ir pamats saimnieciskās darbības apturēšanai.
Uzņēmums X apstrīdēja VID lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu, tomēr tas nedeva uzņēmumam X pozitīvu rezultātu. Tikai pēc sūdzības iesniegšanas tiesai, uzņēmuma X prasība tika apmierināta un tiesa nosprieda, ka VID lēmums par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu ir prettiesisks.
Kāpēc VID rīkojās prettiesiski.
Pieņēmot lēmumu par uzņēmuma X saimnieciskās darbības apturēšanu VID rīkojas maksimāli formāli, neiedzinoties lietas būtībā. Minētajā lietā tika konstatēts, ka VID ļaunprātīgi izmantoja tam piešķirtas tiesības un uzliktos pienākumus apturēt uzņēmumda X saimniecisko darbību. Apturot uzņēmuma X saimniecisko darbību, VID faktiski paralizēja uzņēmumu un tā spējas izpildīt uzņemtās saistības.
Konkrētajā gadijumā tiesa secināja, ka VID nebija tiesīgs pieņemt lēmumu par uzņēmuma X saimnieciskās darbības apturēšanu, jo uzņēmums X, ignorējot VID rīkojumā uzlikto pienākumu un pārskaitot uzņēmumam Y noteikto naudas summu, nav izvairījies no nodokļu maksāšanas.
Lietā tika konstatēts, ka uzņēmumam X nav nodokļu parādu, līdz ar to nepastavēja apstākļi, kuru ietvaros varēja notiks izvairīšanās no nodokļu maksāšanas. Tā kā nodokļu parāds bija uzņēmumam Y, tika konstatēts, ka, faktiski, VID ar pieņemto lēmumu piemēroja sodu uzņēmumam X par cita uzņēmuma Y nodokļu parādiem. Minētā VID rīcība neatbilst likumā “Par nodokļiem un nodevām” ietvartajam regulējumam.
Likuma interpretācijas problēmas.
No minētās lietas secināms, ka VID mēdz nepareizi interpretēt jedzienu izvairīšanās no nodokļu maksāšānas.
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta 1.punktu izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir apzināta nepatiesas informācijas sniegšana nodokļu deklarācijās, nodokļu deklarāciju, informatīvo deklarāciju vai nodokļu administrēšanai un kontrolei nepieciešamās pieprasītās informācijas neiesniegšana, nelikumīga nodokļu atvieglojumu, priekšrocību un atlaižu piemērošana vai jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēji.
Tieši pēdējo neskaidru vārdu savienojumu – jebkura cita apzināta darbība vai bezdarbība, kuras dēļ nodokļi vai nodevas nav samaksātas pilnā apmērā vai daļēj – VID ļaunprātīgi un neapdomāti izmanto ar mērķi apturēt uzņēmumu saimniecisko darbību.
Jāņem vērā, ka ne katra uzņēmumu darbība, kuras ietvaros valsts budžetā netiek samaksāti nodokļi, var tikt uzskatīta par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tāpēc VID, pirms lēmuma par saimnieciskās darbības pieņemšanas vai uzņēmumam, pirms veikt darbības, kas var neapmierināt VID, jāizvērtē konkrētās rīcības atbilstību izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Secinājums.
VID mēdz pieņemt prettiesiskus lēmumus par uzņēmumu saimnieciskās darbības apturēšanu, kuru ir iespēja pārsūdzēt tiesā un panākt uzņēmumam labvēlīgu rezultātu. Saņemot lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu ir jāizvērtē vai tas ir pamatots, atbilst likumā “Par nodokļiem un nodevām” un tiesu praksē nostirpinātajām prasībām.